NEWSpiracy Tutor Handbook LV

https://newspiracy.eu The project "NEWSpiracy" is co-funded by the Erasmus+ programme of the European Union. The content of NEWSpiracy is the sole responsibility of the project partners and neither the European Commission nor the Spanish Service for the Internationalisation of Education (SEPIE) is responsible for any use that may be made of the information contained therein. Project Number: 2022-1-ES01-KA220-HED-000089608 • Digitālā transformācija: interneta uzplaukums ir pavēris jaunas iespējas ziņu medijiem. Tas ziņu medijiem paver iespējas paplašināt savu tvērumu un attīstīt jaunus ieņēmumu avotus, izmantojot digitālās platformas. • Daudzveidīgas ieņēmumu plūsmas: ziņu mediju uzņēmumi pēta jaunus ieņēmumu avotus, kas nav saistīti ar reklāmu un abonēšanu, piemēram, zīmolu saturs, pasākumi un partnerības ar citiem uzņēmumiem. • Personalizēšana: ziņu mediji var izmantot datus un tehnoloģijas, lai nodrošinātu personalizētāku saturu un pakalpojumus savai auditorijai. Tas var palīdzēt palielināt lasītāju iesaisti un lojalitāti. • Auditorijas iesaiste: sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas platformas sniedz ziņu medijiem iespējas sadarboties ar savu auditoriju jaunos un inovatīvos veidos, tostarp izmantojot interaktīvu saturu un sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņas. No otras puses, sociālie plašsaziņas līdzekļi ir radījuši arī ievērojamus izaicinājumus ziņu nozarei, jo daudzi ziņu portāli cīnās par to, kā monetizēt savu saturu un saglabāt rentabilitāti arvien pieaugošajā konkurencē digitālajā vidē (The Future of News: Trust and Polarization, z.d.). Sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir radies arī fenomens, kas pazīstams kā "klikšķēsma" (clickbait), kad ziņu aģentūras publicē sensacionālus virsrakstus, lai piesaistītu klikšķus un palielinātu savu tīmekļa vietņu datplūsmu, bieži uz precizitātes un uzticamības rēķina. Tāpēc ziņu plašsaziņas līdzekļiem ir jārisina šādas problēmas: • Ilgtspēja: pāreja uz digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir izjaukusi tradicionālos ziņu mediju ieņēmumu modeļus, radot problēmas ilgtspējības un rentabilitātes ziņā. • Uzticēšanās un uzticamība: viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanās ir iedragājusi uzticēšanos ziņu medijiem. Lai saglabātu uzticamību, ziņu organizācijām ir jāstrādā pie augstu precizitātes un integritātes standartu ievērošanas. • Dezinformācija: sociālo plašsaziņas līdzekļu izplatība ir atvieglojusi ātru un plašu dezinformācijas izplatīšanos, kas var mazināt uzticamību ziņu mediju uzņēmumiem. • Monetizācija: ziņu mediju uzņēmumiem var būt grūti gūt ienākumus no digitālā satura, jo patērētāji sagaida bezmaksas saturu tiešsaistē. • Konkurence: digitālo plašsaziņas līdzekļu izplatība ir palielinājusi konkurenci par auditorijas uzmanību, jo daudzi dažādi avoti cīnās par lasītāju uzmanību. Piekļuve sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem: paaudžu atšķirības ziņu un plašsaziņas līdzekļu izmantošanā. Piekļuve sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti atšķirīga atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ekonomiskā stāvokļa, dzimuma un vecuma. Attiecībā uz ziņu patēriņu un plašsaziņas līdzekļu lietošanu īpaši nozīmīgs faktors ir vecums, un liela nozīme ir paaudžu atšķirībām. Paaudžu atšķirības ziņās un ziņu plašsaziņas līdzekļos attiecas uz atšķirībām, kā dažādas vecuma grupas patērē un izmanto ziņu saturu. Pastāv ievērojamas paaudžu atšķirības ziņu patēriņā un plašsaziņas līdzekļu izmantošanā, un šī paaudžu plaisa būtiski ietekmē ziņu nozari, jo tradicionālo ziņu avotu, piemēram, drukāto laikrakstu, popularitāte turpina samazināties, savukārt sociālie plašsaziņas līdzekļi un tiešsaistes avoti turpina iekarot arvien lielāku vietu. Šeit ir dažas vispārīgas tendences, kas ir novērotas: • Tradicionālie plašsaziņas līdzekļi salīdzinājumā ar digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem: jaunākā paaudze ziņas galvenokārt patērē, izmantojot digitālos plašsaziņas līdzekļus, piemēram,