NEWSpiracy Tutor Handbook LV

https://newspiracy.eu The project "NEWSpiracy" is co-funded by the Erasmus+ programme of the European Union. The content of NEWSpiracy is the sole responsibility of the project partners and neither the European Commission nor the Spanish Service for the Internationalisation of Education (SEPIE) is responsible for any use that may be made of the information contained therein. Project Number: 2022-1-ES01-KA220-HED-000089608 No otras puses, tradicionālajam ziņu patēriņam joprojām ir dažas priekšrocības. Viena no tradicionālā ziņu patēriņa priekšrocībām, piemēram, lasot laikrakstus vai skatoties televīzijas ziņu raidījumus, ir tā, ka šie avoti parasti tiek rūpīgāk pārbaudīti un rediģēti nekā saturs sociālo mediju platformās (NewsGuard - Transparent Reliability Ratings for News and Information Sources, 2023). Tradicionālajiem ziņu resursiem ir arī ilgāka uzticamības un uzticamības vēsture, tāpēc dažiem cilvēkiem tie var būt uzticamāks ziņu avots. Turklāt drukātie laikraksti var sniegt taustāmāku un saistošāku lasīšanas pieredzi, bet televīzijas ziņu pārraides var sniegt saistošāku un vizuāli stimulējošāku veidu, kā būt informētam. Tomēr arī tradicionālajam ziņu patēriņam ir savas problēmas. Piemēram, tradicionālie (rakstītie) ziņu resursi bieži vien nespēj atspoguļot jaunākos ziņu notikumus, jo tie parasti tiek atjaunināti katru dienu vai reizi nedēļā. Tas var apgrūtināt iespēju sekot līdzi aktuālajiem notikumiem reālajā laikā (Digitalisering van het nieuws | Rathenau Instituut, z.d.). Tiešsaistes ziņu patēriņš pieaug. Saskaņā ar 2021. gada Reuters Institute Digital News Report 2020. gadā 60 % Eiropas respondentu izmantoja tiešsaistes avotus ziņu iegūšanai, salīdzinot ar 51 % 2016. gadā. Tomēr, lai gan ziņu patēriņš tiešsaistē Eiropā pieaug, joprojām populāri ir tradicionālie ziņu avoti, piemēram, radio, televīzija un laikraksti. Eiropā televīzija joprojām ir populārākais ziņu avots - saskaņā ar to pašu Reuters institūta ziņojumu 2020. gadā 74 % respondentu ziņas saņēma no televīzijas, un arī drukātie laikraksti joprojām tiek plaši lietoti (47 % respondentu). Jaunākās paaudzes biežāk izmanto ziņas tiešsaistē. Saskaņā ar to pašu Reuters institūta ziņojumu 2020. gadā 71 % Eiropas respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem izmantoja tiešsaistes avotus ziņu iegūšanai salīdzinājumā ar 50 % respondentu vecumā virs 55 gadiem. Eiropā uzticēšanās tiešsaistes ziņu avotiem kopumā ir zemāka nekā uzticēšanās tradicionālajiem ziņu avotiem. Saskaņā ar 2021. gada Edelman Trust Barometer uzticēšanās tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļu avotiem, piemēram, televīzijai un laikrakstiem, Eiropā ir lielāka (62 % respondentu) nekā uzticēšanās sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un tikai tiešsaistes ziņu avotiem (48 %). Tomēr COVID-19 pandēmija ir paātrinājusi tiešsaistes ziņu patēriņa tendenci. Saskaņā ar iepriekš minēto Reuters institūta ziņojumu 75 % Eiropas respondentu ziņoja, ka pandēmijas laikā izmanto tiešsaistes ziņu avotus, savukārt pirms pandēmijas tie bija 66 %. Secinājums ir tāds, ka tradicionālie ziņu avoti nodrošina lielāku precizitāti un uzticamību, taču tie var būt mazāk aktuāli nekā tiešsaistes avoti. Galu galā izvēle starp ziņu patēriņu tiešsaistē un tradicionālo ziņu patēriņu ir atkarīga no jūsu personīgajām vēlmēm (kas var būt atkarīgas no vecuma) un vajadzībām. Ja jums ir svarīga ērtība un plašs perspektīvu klāsts, iespējams, labāk izvēlēties tiešsaistes ziņu avotus. Tomēr, ja dodat priekšroku tradicionālākai lasīšanas vai skatīšanās pieredzei, iespējams, jums labāk patiks drukātie laikraksti vai televīzijas pārraides. Jums arī jāatceras, ka vislabākā pieeja ziņu patēriņam ir izmantot dažādus avotus - gan tradicionālos, gan tiešsaistes - un izmantot kritisko domāšanu un spriest kritiski, novērtējot ziņu satura precizitāti un uzticamību (2021 Edelman Trust Barometer, z.d.).