NEWSpiracy Tutor Handbook LV

https://newspiracy.eu The project "NEWSpiracy" is co-funded by the Erasmus+ programme of the European Union. The content of NEWSpiracy is the sole responsibility of the project partners and neither the European Commission nor the Spanish Service for the Internationalisation of Education (SEPIE) is responsible for any use that may be made of the information contained therein. Project Number: 2022-1-ES01-KA220-HED-000089608 saturs ir vēstījums, avīze darbojas kā kanāls, lasītājs ir auditorija, un efekts attiecas uz to, kā lasītājs reaģē uz virsrakstu (Baldwin et al., 2015). Gadījumā, ja jūs varētu būt lasītājs, katru no šīm tēmām ir iespējams pārveidot versijā, ko var izmantot, lai uzticētos jūsu pētāmajai informācijai. Saskaņā ar Przybyła (2020) teikto, saikne starp dokumenta rakstīšanas stilu un tā ticamību var nebūt piemērojama visos gadījumos vai pastāvīga. Problēma rodas tad, ja saturs ir maldinošs, tomēr kvalitāte un stils var būt līdzīgs tiem, kas ir patiešām ticami. Pierādījumi vēl nav pietiekami, lai pārliecinātos, ka rakstības stils var ļaut lasītājam uzticēties vai neuzticēties noteiktam saturam. Rakstīšanas stili Lai gan, kā minēts iepriekš, rakstīšanas stils nav galīgais ticamības noteikšanas veids, ir noteiktas iezīmes, kas var palīdzēt lasītājiem uzticēties noteiktam saturam. Atkāpjoties no viltus ziņām un to nolūka radīt klikšķus un koncentrēties uz meklētājprogrammu rezultātiem, aplūkosim, kā dažādi rakstīšanas stili var ietekmēt. Sākotnēji, kā norādīja Glovesnors Bleijers (1916), ziņu stāstus var iedalīt četros diskursa veidos: naratīvajā, aprakstošajā, ekspozīcijā vai šo formu kombinācijā . Mūsdienās, vairāk nekā tikai koncentrējoties uz diskursa veidu, daži rakstnieki, rakstot ziņu materiālu, ievēro noteiktas vadlīnijas – neatkarīgi no tā vai tas ir publikācija laikrakstā, vai arī pilnvērtīgs pētniecisks ziņu darbs. Bahr (2022), kā pazīstams žurnālists laikrakstā New York Times sagatavo savu ziņu, iekļaujot tajā vismaz 10 intervijas, kas publikācijā var pat neparādīties. Neskatoties uz to, ka tas tiek uzskatīts par ilgu procesu, viņa 20 gadus ilgā reportāžas veidošanas pieredze ir iemācījusi viņam, cik svarīgi ir veikt plašu izpēti, pirms pat sākt rakstīt. Rakstīšanas procesā pieredzējis rakstnieks izmantos dažādus avotus: intervijas, piezīmes no saviem pētījumiem, labākos citātus, faktus un skaitļus (Bahr, 2022). Kad runa ir par ziņu rakstiem, dažkārt uzvar tradīcija un tiek izmantots apgrieztā trīsstūra tēls: spriedze tiek veidota no paša sākuma un fakti tiek sniegti dilstošā secībā pēc svarīguma. Rakstam izvēlētais tonis noteikti ietekmēs lasītāju, tāpēc vairāk vai mazāk personiskā attieksme būs pilnībā atkarīga no rakstītāja ieceres. Par ziņu rakstīšanas aspektiem raksta Yang et al. (2021), minot, ka šobrīd ir astoņas īpašības, kas ietekmē ziņu kvalitāti: lasāmība, ticamība, interaktivitāte, sensācija, loģiskums, formālums, interesantums un integritāte. Daži no šiem aspektiem, piemēram, lasāmība un formālisms, tiek izmantoti, analizējot klikšķēsmas, citi tiek ierosināti kā daļa no ziņu rakstīšanas vadlīnijām. Ziņām jābūt skaidrām un viegli lasāmām, loģiskām un kontekstuāli saskanīgām, precīzām un ticamām, jāpatur prātā medija veids, kurā tās tiks publicētas, jāveicina līdzdalība un interaktivitāte diskusijā, kas izriet no ziņām, aprakstam jābūt dabiski interesantam, ziņām jāizraisa emocijas un jābūt integrētiem virsrakstiem, kas nav "klikšķēsmas" (Yang et al., 2021). Apkopojot visas šīs iezīmes, vairāk nekā tikai rakstīšanas stilu, ziņas mūsdienās ir daudz visaptverošākas, jo piedāvā ne tikai diskursa veidu, bet arī citas lietas, kas ir kļuvušas ārkārtīgi aktuālas. Informācijas avoti Ticamība ir viena no svarīgākajām ziņu īpašībām (Yang et al., 2021), lasītāji piešķir lielu nozīmi tam, vai ziņa ir vai nav ticama. Tieši šeit informācijas avotiem būs liela nozīme, lai pārliecinātu lasītājus, ka ziņas, ar kurām viņi mijiedarbojas, patiesībā ir ticamas un uzticamas.