NEWSpiracy Tutor Handbook LV

https://newspiracy.eu The project "NEWSpiracy" is co-funded by the Erasmus+ programme of the European Union. The content of NEWSpiracy is the sole responsibility of the project partners and neither the European Commission nor the Spanish Service for the Internationalisation of Education (SEPIE) is responsible for any use that may be made of the information contained therein. Project Number: 2022-1-ES01-KA220-HED-000089608 domāšanas instrumenti, kas tika izmantoti zinātnisko metožu, loģikas un statistikas jomā (Daniel & Frank, 2020). Džons Djūijs, amerikāņu filozofs, psihologs un pedagogs, tiek uzskatīts par modernās kritiskās domāšanas tradīcijas "tēvu". Viņš to sauca par "refleksīvo domāšanu" un definēja kā: Dewey, 1910). "Aktīva, neatlaidīga un rūpīga pārliecības vai zināšanu formas pārdomāšana, ņemot vērā pamatojumu, kas to pamato, un turpmākos secinājumus, uz kuriem tā tiecas" (Dewey, 1910). Edvards Glāzers (Edward Glaser) 1941. gadā veiktajā fundamentālajā pētījumā par kritisko domāšanu un izglītību kritisko domāšanu definē šādi: "Spēja kritiski domāt, kā to saprotam šajā sējumā, ietver trīs lietas: (1) attieksmi, kas ir vērsta uz to, lai pārdomāti aplūkotu problēmas un priekšmetus, kas ir cilvēka pieredzes lokā, (2) zināšanas par loģiskās izpētes un argumentācijas metodēm un (3) zināmas prasmes šo metožu izmantošanā. Kritiskā domāšana prasa neatlaidīgas pūles pārbaudīt jebkuru pārliecību vai zināšanu veidu, ņemot vērā pierādījumus, kas to pamato, un turpmākos secinājumus, uz kuriem tas vedina. Tā parasti prasa arī spēju atpazīt problēmas, atrast praktiski izmantojamus līdzekļus šo problēmu risināšanai, apkopot un analizēt attiecīgo informāciju, atpazīt neizteiktus pieņēmumus un vērtības, saprast un lietot valodu precīzi, skaidri un izšķiroši, interpretēt datus, novērtēt pierādījumus un izvērtēt argumentus, atpazīt loģisku sakarību esamību (vai neesamību) starp apgalvojumiem, izdarīt pamatotus secinājumus un vispārinājumus, pārbaudīt secinājumus un vispārinājumus, pie kuriem nonākts, rekonstruēt savus uzskatu modeļus, pamatojoties uz plašāku pieredzi, un sniegt precīzus spriedumus par konkrētām lietām un īpašībām ikdienas dzīvē. Kritiskās domāšanas mācīšanā izmantotās metodes Turpmāk tabulas veidā ir apkopotas metodikas un aktivitātes, kas veicina kritisko domāšanu, kā to norāda daudzi autori, un tās var kalpot kā ceļvedis skolotājiem, kuri vēlas mācīt šo kompetenci (Bezanilla et al., 2019).