NEWSpiracy Tutor Handbook LV

https://newspiracy.eu The project "NEWSpiracy" is co-funded by the Erasmus+ programme of the European Union. The content of NEWSpiracy is the sole responsibility of the project partners and neither the European Commission nor the Spanish Service for the Internationalisation of Education (SEPIE) is responsible for any use that may be made of the information contained therein. Project Number: 2022-1-ES01-KA220-HED-000089608 Dezinformācija: viltus ziņas un postpatiesība Kas ir viltus ziņas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstiba ir palielinājusi informācijas apjomu, ar kuru cilvēki nonāk saskarsmē. No vienas puses, pateicoties tam, ka rodas jauni informācijas izplatīšanas kanāli un, no otras puses, pateicoties tam, ka ir viegli radīt jaunas ziņas. Jaunie informācijas kanāli ir mainījuši sūtītāja un saņēmēja attiecības, jo cilvēki, kas paši patērē ziņas, tagad paši var radīt jaunas ziņas (Vila & Arce, 2019). Šī informācijas pārbagātība ir nozīmējusi, ka lietotāji ir tie, kas izlemj, kādus ziņu kanālus apmeklēt un ko lasīt. Vienlaikus ir palielinājies nekvalitatīvas informācijas daudzums, jo patiesas ziņas nonāk vienā pozīcijā ar viltus ziņām (Blanco-Herrero & Arcilla-Calderón, 2019). Viltus ziņas ir ziņas, kas no pirmā acu uzmetiena var šķist uzticamas, bet tādas nav, jo pirms publicēšanas tās netiek verificētas un pārbaudītas. Šīs ziņas tiek radītas fiktīvos kontos vai digitālajās platformās, maskējoties aiz laikrakstiem, kas rada apjukumu, un bieži vien tiek papildinātas ar sensacionāliem virsrakstiem, lai piesaistītu lasītāju uzmanību un iedarbotos uz viņu emocijām (Chulvi, 2018). Saskaņā ar Allcott un Gentzkow (2017) viltus ziņas ir informācija, kas ir apzināti radīta, lai maldinātu lasītāju. Tām nav jābūt pilnībā safabricētām; tās var balstīties uz patiesību vai saturēt daļas, kas ir patiesas, bet galu galā tiek konstruēts stāsts, kas neatbilst patiesībai. Šīs ziņas tiek radītas, lai lasītāji tām noticētu un lai tās kļūtu populāras, un, kā norāda šie autori (2017), tās slēpj mērķi, kas var būt gan ekonomisks (naudas pelnīšana), gan ideoloģisks (cilvēku domāšanas ietekmēšana un pretrunu radīšana).