NEWSpiracy Tutor Handbook LV

https://newspiracy.eu The project "NEWSpiracy" is co-funded by the Erasmus+ programme of the European Union. The content of NEWSpiracy is the sole responsibility of the project partners and neither the European Commission nor the Spanish Service for the Internationalisation of Education (SEPIE) is responsible for any use that may be made of the information contained therein. Project Number: 2022-1-ES01-KA220-HED-000089608 Postpatiesība, maldinoša informācija un dezinformācija Šāda veida informācijas pamatā ir ziņas vērti fakti, kas pasniegti veidā, kas skar cilvēku emocijas, tādējādi radot tā saukto postpatiesību . Tā ir kultūra, kurā veidojot sabiedrības viedokli, reāliem faktiem ir mazāka ietekme nekā faktiem, kas var ietekmēt emocijas un cilvēka uzskatus (Niño, Barquero & García, 2017). Papildus viltus ziņām un postpatiesībai, lai izprastu lietoto terminoloģiju ir vēl divi jēdzieni, kam jāpievērš uzmanība. Maldinoša informācija (misinformation) un dezinformācija (disinformation) ir divi termini, kuru mērķis ir izcelt kļūdainas informācijas nodošanu vai informācijas trūkumu, nošķirot nodomu, ar kādu šī darbība tiek veikta. Saavedra-Vásquez, Estrada-Cuzcano & un Alfaro-Mendives (2020) savā rakstā maldinošu informāciju definē kā kļūdainu informāciju, kas nav pareiza un tāpēc ir nepatiesa. No otras puses, dezinformācija ir definēta kā apzināta maldinošas , nepatiesas vai nepārliecinošas informācijas nodošana ar mērķi manipulēt ar saņēmēja domāšanu. Radīšanas un izplatīšanas līdzekļi Lai arī tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem joprojām ir liela nozīme ziņu sagatavošanā, tomēr to ieguldījums ziņu izplatīšanā vairs nav tik nozīmīgs. Ziņu izplatīšanas jomā ir parādījušies jauni dalībnieki, piemēram, ziņojumapmaiņas platformas, sociālie tīkli un meklēšanas portāli (Bell, 2017; Nielsen & Ganter, 2017). Šīs pārmaiņas informācijas aprites tirgū kopā ar tādiem faktoriem kā ekonomikas krīze, drukātās preses pārdošanas apjomu samazināšanās un reklāmas krīze drukātajos plašsaziņas līdzekļos ir veicinājušas viltus ziņu parādīšanos (Blanco-Herreo & Arcilla-Calderón, 2019). Galvenie viltus ziņu veidotāji un izplatītāji ir tādi sociālie tīkli kā WhatsApp, Twitter un Facebook. Šīs platformas ir kļuvušas par uzziņu portāliem, kur lietotāji lasa un dalās ar saturu, nepievēršot uzmanību ziņu patiesumam (López-Borrull et al. 2018). Saskaņā ar Kima un Denisa (Kim and Dennis, 2019) teikto šajos tīklos viltus ziņas tiek kopīgotas ātrāk nekā patiesas ziņas lasītāju konformisma dēļ. Šie tiešsaistes informācijas patērētāji ir pakļauti ziņām, ar kurām dalās viņu draugi, ziņām, kuru pamatā ir viņu meklēšanas vēsture, un propagandai no mediju reklāmdevējiem, kuri ir samaksājuši par savu klātbūtni. Tas nozīmē, ka mērķis, ar kādu viņi dodas uz internetu, parasti ir izklaidējošs, un tad, kad viņi izlasa kaut ko tādu, kas viņiem patīk un līdzinās viņu domām, viņi dalās ar to, nepārbaudot tā autentiskumu (Alfonso, 2020).