NEWSpiracy Tutor Handbook LV

https://newspiracy.eu The project "NEWSpiracy" is co-funded by the Erasmus+ programme of the European Union. The content of NEWSpiracy is the sole responsibility of the project partners and neither the European Commission nor the Spanish Service for the Internationalisation of Education (SEPIE) is responsible for any use that may be made of the information contained therein. Project Number: 2022-1-ES01-KA220-HED-000089608 Reāli piemēri 2017. gadā vārdu "viltus ziņas" Collins Dictionary pasludināja par gada vārdu. Tā lietojums, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās par 365 %, pateicoties pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotajai politiskajai stratēģijai (Hunt, 2017). Viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā tādas platformas kā iepriekš minētā publicēja Krievijas propagandu Trampa diskursa atbalstam, lai ietekmētu amerikāņu domāšanu (Kaufman, 2018). Pēc viņa uzvaras 2016. gada ASV vēlēšanās sākās lielāka izpratne par viltus ziņu ietekmi plašsaziņas tīklos un parādījās iniciatīvas, kuru mērķis bija atklāt melus komunikācijā. Piemēram, faktu pārbaude ir žurnālistikas prakse, kas reaģē uz nepieciešamību pretstatīt presē izskanējušos melus, pārbaudot publikācijas pēc fakta un verificējot politiķu vai attiecīgo personu runās sniegto informāciju (Herrero et al., 2019). Kā piemēru var minēt laikraksta "Washington Post" veikto, kas izveidoja vietni, lai pārbaudītu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) apgalvojumus viņa pilnvaru pirmo 100 dienu laikā. Tika konstatēts, ka pirmajās 33 dienās tika izteikti 132 nepatiesi vai maldinoši apgalvojumi, kas attiecās uz tādiem jautājumiem kā imigrācija, ārpolitika un nodarbinātība (Magallón-Rosa, 2018). Vairāki pētījumi liecina, ka viltus ziņu ietekme ASV vēlēšanās nav bijis atsevišķs gadījums. Pēc Čulvi (2018) domām, arī Brexit pieņemšana Lielbritānijā un miera referenduma noraidīšana Kolumbijā, iespējams, ir tīmeklī radītas kustības upuri, ko, ņemot vērā savu ietekmi, izmanto arī politiskās partijas tādās valstīs kā Spānija. Pēdējais piemērs ir rīcība ar informāciju par globālo pandēmiju COVID-19 laikā. Spānijas politiskās partijas izmantoja fotogrāfijas, lai atspoguļotu pandēmijas radīto situāciju, kas neatbilda reālajai situācijai, tādējādi palielinot pastāvošo kaitējumu. Lai apgalvotu, ka valdības rīcība situācijā ir sliktākā pasaulē, tika izmantoti arī nezinātniski un nepārbaudīti pētījumi par pandēmijas pārvaldību Spānijā. Kā citu piemēru var minēt tīmeklī izplatītos ierakstus par pandēmijas izcelsmi, kuros pasaules lielvalstis tika vainotas, ka tās izmantojušas vīrusu kā manevru, lai masveidā iznīcinātu savu pretinieku ekonomiku, vai arī par zinātniski nepamatotu mājas līdzekļu lietošanu, kas, kā apgalvoja Donalds Tramps, esot noderīgi COVID apturēšanai, piemēram, dezinfekcijas līdzekļa injicēšana plaušās vai balinātāja dzeršana. Šie piemēri liecina, ka ziņas vairs nerodas no faktiem, bet gan no pašām ziņām, izliekoties, ka tiek radīti fakti, un šim apgalvojumam piekrīt arī Álvarez (2017).